Attēla pamatā ir sižets no Šekspīra lugas "Hamlets". Šo audeklu, kas tika izstādīts Karaliskajā mākslas akadēmijā 1852. gadā, laikabiedri uzreiz nenovērtēja.

"Ofēlija" ir glezna, ko izveidojis Džons Everets Milē, britu prerafaēlītu mākslinieks, radīta 1851.–1852. gadā. Šis attēls Ofēlijas personāža kontekstā no Viljama Šekspīra traģēdijas "Hamlets" ir kļuvis par vienu no ikoniskākajiem un daudzinterpretētajiem mākslas attēliem. Šeit ir īss apraksts gleznai:

Simbolika un Tēma:

"Ofēlija" attēlo brīdi, kad Ofēlija mirst, noslīkstot upē. Šis attēls ir ņemts no "Hamleta" epizodes, kur Ofēlija, aizvadīta līdz bezprātībai, noslīkstot, sēž uz koka zariem. Gleznā simbolizē traģisku zaudējumu un bezcerību.

Romantisks Estētisms:

Milē gleznai piešķīris romantisku estētiku, kas ir raksturīga prerafaēlītu stilam. Ofēlijas attēls ir ielīdzināts dabā un ūdenī, radot burvīgu un noslēpumainu skaistuma atmosfēru.

Detaļu Precizitāte:

Mākslinieks izrāda lielu precizitāti detaļu attēlošanā, īpaši akvātisko augu un ziedu portretēšanā. Katrs elements gleznā ir rūpīgi izstrādāts, nododot izsmalcinātas melanholijas sajūtu.

Emocionālā Dziļums:

Gleznā tiek nodots emocionālais dziļums un Ofēlijas iekšējā tragedija. Viņas bezdzīvīgais ķermenis, peldējot ūdenī, kļūst par zaudējuma un nespējas simbolu likteņa priekšā.

Interpretācijas un Ietekme:

Milē Ofēlijas attēlojums ir kļuvis par iedvesmas avotu daudziem māksliniekiem un rakstniekiem. Šī glezna ietekmēja personāža izpratni un kļuva par nevainības, zaudējuma un neatgriezeniskas sāpes simbolu.

Laikmetīgās Rezonanses:

"Ofēlija" saglabā savu nozīmi arī mūsdienu mākslā. Tās traģiskais liktenis un attēlojuma skaistums turpina būt pētīti un interpretēti mūsdienu mākslinieku darbos.

Tiešsaistes Reprodukcijas un Pētījumi:

Šobrīd tiešsaistes reprodukcijas "Ofēlijas" var atrast, ļaujot plašam auditorijai novērtēt šo mākslas darbu un dziļāk iepazīt tās simboliku un ietekmi.