Pēc Tridentas koncila ainas no svēto dzīves ieguva īpašu nozīmi. Parasti mākslinieki izvēlējās tās epizodes no dzīves, kurā svētie tika pakļauti mokām un vajāšanām.

Katoļu baznīcas vēlme stingrāk iedibināt svēto kultu ir saprotama – galu galā protestanti noraidīja šo kultu. Veronese uzrakstīja diezgan daudz šāda veida darbu. Starp tiem ir "Svēto Primolusa un Feliciana moceklība", kas tika izveidota 1562. gadā Santa Maria baznīcai; “Sv. Justīnas moceklība”, ko meistars uzrakstīja 1573. gadā tāda paša nosaukuma baznīcai Padujā, un “Sv. Mina moceklība”.

Pēdējo no šiem darbiem, iespējams, pabeidza Veronēzes skolēni pēc viņa nāves.